Pinterest galeriju skaties TE!


Ticējumi no Nīcas un tuvākās apkārtnes:


Kad Lieldienas tuvojas, tad jau zināms, ka kadeģis

ir pie laika pagādājams. Cits skuju koks še neder,

tikai kadeģis. Kad Lieldienas atnākušas, tad 

pamanās, kurš ātrāk var piecelties un otru izšaust.

Šaušot ir sekoša dziesma: "Lieldien, Lieldien, 

slimība laukā, veselība iekšā! Dodiet olas, naudu,

sieru un citus ēdienus." Kad ienācējs atron visus

guļam, tad ņem gultas segas nost un ceļ viņus augšā.

Kad pieceļas, tad iet un uztaisa lielu mielastu; 

tur arī visu dod, kas ticis prasīts. Ēdot katru

reizi izšaustie ļoti strīdas, un tad tur tādas 

vainas esot bijušas. Parasti saka, ka neesot labi 

izšausts, un kad esot bijusi priedes vai nu egles

skuja. Šis paradums notiek otru Lieldienas dienu, 

jo pirmā dienā visi ir tādi noskumuši un vairāk 

lasa pātara grāmatas. Šaušanu var arī izdarīt ar

izplaukušiem bērziem, un tad viņi jāizplaucē 

istabā kādā traukā. Kad ar bērza žagaru šaust, tad 

ir lielāks gods. /J. Ļaņķis, Nīca./ LTT 17179


Kad lieldienas rītā saule pacēlusies kādu asi virs

apvārkšņa, tad viņa šupojoties trīs reizes uz vienu

uz otru pusi, no kā cēlusies ieraša lieldienās

šūpoties. Puiši allaž mēdz lieldienās meitas jo

augsti izšūpot, par ko tie atkal kā atalgojumu

saņem skaisti krāsotas olas.

/Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17183


Lieldienā mēdz šā vanagu plucināt. Mietu pāram, 

kas ar rīksti sasiets, viens nostājas vienā, otrs

otrā pusē. Viens traukā paņēmis līdz ūdeni, kur

novārītas lieldienas olas, un lej to mietu starpā

uz rīkstēm. Otrs jautā: "Ko tu tur plucini?" Lējējs

atbild: "Vanagu plucinu." Tas atkārtojams trīs

reizes no vietas, tad vanags vistas neaiztiek. 

/Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17168


Lieldienas rītā vajagot ņemt vecus nīšu diegus un 

deviņiem mezgliem sasiet kopā trīs mietus, tad

vanags vistas neaiztiekot. 

/Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17230


Lieldienas olu ūdeni vajagot liet pār sētu un 

sacīt: "Puž, puž vanagam acis cieti ar olu pervi!" 

tad vanags vistas nenesot projām. 

/Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17231


Lai vanags vistas nezagtu, tad Lieldienas rītā 

vistas pereklis izliekams sētā mietu starpā un 

salejams ar ūdeni, kurā vārītas lieldienas olas. 

/Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17233


Lieldienas rītā bites jākuļ ar žagariem, lai tās 

uz vasarai laistu bērnus. 

/Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17251


Lieldienas rītā caur zīda drēbi skatoties var 

Laimu redzēt. /Jaunākās Ziņas, 1932, 26. III./ LTT 17171


Lieldienas rītu saulei lēcot vajagot caur zīda

lakatu skatīties, tad varot redzēt, ka saule 

dancājot. /K. Lielozols, Nīca./ LTT 17352


Lieldienas rītā caur zīdu skatoties var Laimi 

redzēt. /K. Lielozols, Nīca./ LTT 17361


Lieldienas rītā agri saule danco un visa zeme trīc.

/Jaunākās Ziņas, 1932, 26. III./ LTT 17172


Lieldienas rotaļas


Sētas vidū izkaš mazu bedrīti, kur nu jāiedzen

koka klucītis, saukts par cūciņu. Viens nostājas

pie bedrītes ar koka nūju, tas ir cūciņas

sargātājs, bet pārējie stāv ar nūjām pie savām

bedrītēm un mēģina cūciņu iedzīt sargātāja bedrītē.

Ja kādam spēlētājam tas izdodas, tad spēlīte ir

vinnēta. /Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17185


Ja pie šūpolēm ugunskurs sakurts, tad mēdz nažus

dancināt. Kāds no pulka, cepuri uz uguns pamatīgi

nokvēpinājis, pienāk pie citiem un solās nažus

dancināt. Kas to nezina, pienāk klāt skatīties. 

Tad aicinātājs nosmērē šim ar cepuri seju un saka:

"Lūk, kā nažus dancina!" Izjokotais lūko nu atkal 

kādu citu piemānīt.

/Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17186


Lieldienas rotaļa ir vistiņas ķeršana. Vienam 

aizsien acis, un tas nu prasa: "Kur tu mani 

vedīsi?" - "Uz cūkkūtiņu putru ēst." - "Vai karote

ir?" - "Meklē pats!" Tad visi sāk bēgt un ķērējs

lūko kādu sagūt. /Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17187


Lieldienas rotaļa ir sietiņa dzīšana. Rotaļas

iesācējs paņem lakatu, sagriež to gurstī un, citus

dzenādams, lūko kādam iesist. No pulka kāds jautā:

"Ko tu dzen?" - "Sietiņus dzenu." - "Cik augstu

sietiņš?" - "Deviņas jūdzes." Tiklīdz to izsaka,

visiem jābēg. Kam dzinējs iesit, tam jāiet viņa

vietā. /Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17188


Šūpošanās


Ja kāds, kas agrāk lieldienās taisījis šūpoles, nu

tās vairs neceļ, tad labie gari atriebj viņam par 

to. /J. A. Jansons, Olaine. M. Šķile, Nīca./ LTT 17191


Olas


Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos. 

/Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17195


Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot 

tikpat pliks kā ola.

/Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17196


Kad olas vāra, tad nevajaga uguni pūst, lai tās

neiet pušu. /Kurzemes Vārds, 1930. IV, 20./ LTT 17197


Ar bērza slotu pervē uz Lieldienām olas. 

/J. Banazis, Nīca./ LTT 17201


Lieldienās, olas ēdot, to čaumalas jāsadrupina

smalki, lai vistas labi dētu.

/A. Drāzniece, Nīca./ LTT 17219


Lieldienās jāvāra olas, lai telītes apaļas barojas

un aug gari lini. /M. Sikle, Nīca./ LTT 17267


Vecu vecā lieldienu paraša ir olu sišana. Kam ola 

stiprāka, tas dzīvos ilgāku mūžu. Dažreiz sasistā 

ola tiek arī atdota uzvarētājam. 

/Kurzemes Vārds, 1930. IV, 30./ LTT 17369


Veselībai, možumam


Ja Lieldienas pirmo rītu iet priekš saules 

lēkšanas upē mazgāties, tad visu gadu ir vesels. 

/M. Ķaupelis, Nīca./ LTT 17286


Lieldienas otras svētdienas rītā izšauš citus 

cilvēkus, lai tie slimi nepaliek. 

/J. Banazis, Nīca./ LTT 17298


Lieldienas rītā, saulei lēcot, mati ar zaķa kāju 

jāķemmē, apiņos stāvot, tad aug skaisti mati. 

/K. Lielozols, Nīca./ LTT 17312


Tīrībai


Pirmā Lieldienas svētdienas rītā priekš saules 

lēkšanas paņem slotu, izslauka istabu un mēšļus 

izsviež pret ziemeļu vēju, tad nav blusas. 

/A. Drāzniece, Nīca./ LTT 17324


Pirmo Lieldienas svētdienas rītu saulei lecot 

vajaga slaucīt istabu bez krekla un mēšļus izbērt

uz ciemiņa druvām, tad nebūs blusu, bet būs 

ciemiņam. /J. Banazis, Nīca./ LTT 17325


Turībai


Vecas māmiņas mācīja: "Bērni, kad jūs gadā ko gribat

atrast uz lauka vai ceļa, tad ienesiet lieldienas 

rītā priekš saules lēkšanas, tā ka neviens putniņš

neredz, kukņā skaidiņas." 

/Fr. Mekons, Latv. Avīzes, 1870, 15./ LTT 17383


Lieldienas rītu bērniem jālasa skaidiņas un 

jāskrien ar klēpjiem trīs reizes ap istabu, tad

ganīdami atron nazi un citas lietas. 

/A. L.-Puškaitis./ LTT 17384


Ja grib naudu pacelt, tad lieldienas rītā jālasa

skaidiņas. /M. Sikle, Nīca./ LTT 17386


Dažādi


Ja Lieldienas nakti pulksten divpadsmitos nosūkstī

melna kaķa novārītus kauliņus, tad varot zagt

dienas laikā, neviens nevarot noķert. 

/K. Lielozols, Nīca./ LTT 17399

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .